Šogad Limbažu novada Viļķenes pagastā bijusi rekordraža – 500 tūkstoši upeņu stādu, kas aizstājuši no Polijas un Lietuvas importētos. SIA Krogzeme startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

«Latvija ir pateicīga vieta upeņu audzēšanai – zeme ir mālaina un smaga, tāpēc veicinām lauksaimnieku izpratni par šo ogu krūmu audzēšanu un viņiem stāstām, ka ar to var labi nopelnīt,» teic SIA Krogzeme īpašniece Diāna Krogzeme. Turklāt lauksaimnieki šobrīd var piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus upeņu komercdārzu izveidei un apsaimniekošanai. 

D. Krogzeme kopā ar vīru Andri Krogzemu no Rīgas, kur abiem bija darbi augstos amatos, uz Viļķenes pagastu pārcēlās 2009. gadā. 

SIA Krogzeme attīstības vadītājs A. Krogzems stāsta, ka upeņu audzēšana komercdārzos savulaik Latvijā ir bijusi attīstītāka nekā tagad, taču nekad nav bijusi īpaši izplatīta. Šobrīd vairs tikai dažās saimniecībās upenes audzē vairākos hektāros un ražu novāc mehanizēti. «Latvijas klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti upeņu audzēšanai, kas nodrošina optimālu temperatūras, gaismas un mitruma režīmu visa gada garumā. Tas padara upenes par pievilcīgu kultūru uzņēmējdarbībai,» uzsver A. Krogzems. Ekonomiskā puse ir gana pievilcīga – atdeve no viena hektāra vairākas reizes pārsniedz atdevi no graudaugu audzēšanas, tajā pašā laikā neprasot lielus ieguldījumus tehnikā un milzu laika patēriņu kopšanā un novākšanā. Konvencionāli audzēto ogu tirgu diktē Polijas piedāvājums, bet bioloģiski audzētu upeņu piedāvājums pasaulē ir nepietiekams un stabili augošs. «Upeņu audzēšana ir bizness, kas dod daudz prieka, brīvības un vērā ņemamus ienākumus,» rezumē A. Krogzems.

Saite uz rakstu DB.lv